Antibiotikas un caureja

Antibiotikas lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai, un tās nav efektīvas vīrusu infekciju gadījumā. Tā kā visā pasaulē pieaug baktēriju rezistence pret antibiotikām, ir ļoti svarīgi precīzi diagnosticēt un ārstēt iespējamās bakteriālās infekcijas.²

Kādas ir visbiežāk sastopamās bakteriālās infekcijas bērniem?

Vidusauss iekaisums

Līdz trīs gadu vecumam aptuveni trīs ceturtdaļas bērnu vismaz vienu reizi saslimst ar vidusauss iekaisumu.² Šī slimība bieži rodas pēc augšējo elpceļu infekcijas sliktas deguna un Eistāhija kanāla caurlaidības dēļ. Visbiežāk sastopamie simptomi ir sāpes ausī, drudzis un citi augšējo elpceļu iekaisuma simptomi.

Neraugoties uz to, ka bakteriāla infekcija ir pat 80% vidusauss iekaisuma gadījumu, pašlaik nav ieteicama tūlītēja ārstēšana ar antibiotikām, bet vispirms divas līdz trīs dienas jānovēro bērna stāvoklis. Augsta riska bērniem (maziem un imūnkompromitētiem bērniem) antibiotikas lieto, tiklīdz infekcija ir parādījusies.

Kad antibiotikas ir pareizā izvēle?

Antibiotiku lietošana ir pareizā izvēle, ja stāvoklis neuzlabojas vai pat pasliktinās līdz brīdim, kad atkal vedat bērnu pie ārsta, ja ir apstiprināta bakteriāla iekaisuma diagnoze, smagas slimības norises gadījumā vai ja bērnam ir stipras sāpes ausīs un ķermeņa temperatūra augstāka par 39 °C. Tomēr zīdaiņiem, kas jaunāki par 6 mēnešiem, antibiotikas lieto jebkurā gadījumā. Pat 4 no 5 vidusauss iekaisuma gadījumiem izārstējas paši no sevis 7 līdz 14 dienu laikā.²

Tonsilīts

Terminu tonsilīts lieto, lai apzīmētu mandeļu un rīkles iekaisumu. Visbiežākais tā sauktā strutainā tonsilīta cēlonis ir A grupas beta hemolītiskā streptokoka baktērija. Tas visbiežāk sastopams vecumā no 5 līdz 15 gadiem un salīdzinoši reti sastopams pirmsskolas vecuma bērniem.

Simptomi parādās pēkšņi un ietver:

• kakla sāpes;
• apgrūtinātu rīšanu;
• drudzi;
• mandeļu un rīkles pietūkumu.

Ārsts vispirms apstiprina bakteriālas infekcijas diagnozi, ņemot uztriepi no kakla, un tikai pēc tam izraksta antibiotikas.

Tā pati baktērija izraisa arī skarlatīnu, kam ir tieši tāda pati slimības gaita, turklāt skarlatīna dēļ rodas arī plaši izplatīti ādas izsitumi. Tonsilītu un skarlatīnu ārstē ar penicilīnu.²

Sinusīts

Sinusītu jeb deguna blakusdobumu iekaisumu 95% gadījumu izraisa vīrusu infekcija ar saaukstēšanos. Tomēr aptuveni vienam no desmit bērniem papildus agrīnai respiratorai vīrusu infekcijai var rasties arī sekundāra bakteriāla infekcija.

Biežākie bakteriālā sinusīta cēloņi ir tās pašas baktērijas, kas vidusauss infekciju gadījumā. To atrašanās vietas dēļ ārsts nevar paņemt uztriepi no inficētajiem deguna blakusdobumiem, tāpēc ir ļoti grūti atšķirt vīrusu no bakteriālā sinusīta. Labākā norāde, ka tā ir bakteriāla infekcija, ir simptomu ilgums. Bakteriālas infekcijas gadījumā aizlikts deguns, klepus un iekaisis kakls saglabājas ilgāk nekā 10 dienas bez redzama uzlabojuma.

Gan vīrusu, gan baktēriju izraisītu iekaisumu bieži vien izārstē bez antibiotiku lietošanas, taču tās var ieviest, ja ārsts to uzskata par nepieciešamu.²

Pasaulē pieaug baktēriju rezistence pret antibiotikām. Tāpēc to lietošanai jābūt saprātīgai un, galvenais, pamatotai. Ne katrs klepus un iesnas nozīmē, ka bērnam nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām, kas var nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma. Vīrusi, kas izraisa saaukstēšanos, netiek ietekmēti, taču tie var izraisīt caureju, kas saskaņā ar dažiem datiem rodas pat katram piektajam bērnam.³