Biežāk uzdotie jautājumi

Lactobacillus rhamnosus GG (ATCC 53103) ir pienskābes baktērija, kas parasti atrodas mūsu zarnās. Ar šo pienskābes baktēriju ir veikti vairāk nekā 1200 pētījumi, un tā tiek uzskatīta par visvairāk pētīto pienskābes baktēriju gan pozitīvās ietekmes uz ķermeni, gan lietošanas drošuma ziņā.

Tās ir labās baktērijas, kas izraisa pienskābes fermentāciju. Tas ir ogļhidrātu sadalīšanas process bez skābekļa klātbūtnes. Tie pārvērš cukurus pienskābē, kas, pazeminot pH līmeni zarnās, novērš patogēno baktēriju augšanu. Tā ir normāla mikroflora, ko var atrast cilvēka mutes dobumā, kuņģa-zarnu traktā un makstī.

Mikrokapsulācija ir process, kurā cietas vielas daļiņas vai šķidruma pilieni tiek ieslēgti nelielā kapsulā, kas aizsargā saturu no kaitīgas vides ietekmes. Pienskābes baktērijas ir dzīvi organismi, kas labvēlīgi ietekmē cilvēku veselību. Tomēr tie ir ārkārtīgi jutīgi, izejot cauri kuņģa-zarnu trakta skābajai videi, tāpēc tiem jābūt pienācīgi aizsargātiem.

Mikrokapsulācijas rezultāts ir mikrokapsulas, kas sastāv no kodola un aizsargājošas membrānas. Kodols satur aktīvās pienskābes baktērijas, un aizsargājošā membrāna aizsargā tās no apkārtējās vides. Atbilstošais mikrokapsulācijas process ļauj pienskābes baktērijām izdzīvot zarnās pat 90 % apmērā, tādējādi nodrošinot lielāku pienskābes baktēriju daudzumu un līdz ar to arī pēc iespējas lielāku efektivitāti darbības vietā — zarnās.

WAYA^® produktus oriģinālajā iepakojumā var glabāt istabas temperatūrā, sargājot no mitruma un gaismas. Mēs iesakām izlietot WAYA^® pilienus pēc iespējas ātrāk pēc atvēršanas, vēlākais — viena mēneša laikā.

Bērniem ieteicams lietot WAYA^® pilienus atsevišķi no karotes. Pudelei ir pievienots pilinātājs, kas ļauj viegli un precīzi dozēt.

Lietojiet WAYA^® kapsulas ar glāzi auksta ūdens.

WAYA^® produkti ir pieejami aptiekās un specializētos veikalos, bet jūs varat tos pasūtīt arī mūsu tīmekļa vietnē.

Jums nav jāuztraucas, jo pienskābes baktērijas WAYA^® produktos ir drošas pat lielākās devās, un tajā pašā laikā pārpalikums tiks izvadīts ar izkārnījumiem.

Pienskābes baktērijas darbojas tievajā un īpaši resnajā zarnā, kur tās saistās ar brīvajām vietām zarnu gļotādā. Ja nav pietiekami daudz vietas, jo to aizņem citas baktērijas, pienskābes baktērijas vienkārši izdalās ar izkārnījumiem.

Protams, antibiotikas iznīcina zarnu mikrofloru un var izraisīt gremošanas problēmas. Zarnu mikrofloras regulēšanai ieteicams lietot Lactobacillus rhamnosus GG. Lietojot WAYA^® produktus ar antibiotiku terapiju, mēs iesakām divu stundu intervālu.

Testējot WAYA^® produktus, netika novērotas nevēlamas blakusparādības, vai arī tās bija tādas pašas, kā lietojot placebo.

Lai iegūtu vairāk informācijas par WAYA® produktiem, nosūtiet e-pasta ziņojumu uz info(at)waya.lv.

Prebiotikas ir īpašs uztura šķiedrvielu veids (oligosaharīdi), ko labvēlīgās baktērijas zarnās izmanto kā pārtiku. Šīs labvēlīgās baktērijas savukārt ražo noteiktas vielas, kas rada labvēlīgus apstākļus zarnās un ir arī mūsu pašu zarnu šūnu barība.

Prebiotikas var atrast galvenokārt dārzeņos (sparģeļos, ķiplokos, sīpolos, puravos, artišokos, cigoriņos...), taču mūsdienās tās bieži pievieno pārtikas produktiem. Pārtikai visbiežāk pievienotās prebiotikas ir inulīns un oligofruktoze. Lai panāktu prebiotisku efektu, ir nepieciešams lielāks patērēto probiotiku daudzums, pat 4 g.

Pienskābes baktērijas ir dzīvas baktērijas, un prebiotikas ir nesagremojami ogļhidrāti un pārtika (pienskābes) baktērijām.

Izjaucot zarnu mikrofloru, palielinās kaitīgo baktēriju skaits un līdz ar to rodas dažādas gremošanas problēmas (caureja, aizcietējums, vēdera uzpūšanās, meteorisms utt.). Dažas pienskābes baktērijas ir labas baktērijas, kas labvēlīgi ietekmē mūsu ķermeni, atjaunojot līdzsvaru un novēršot gremošanas problēmas. Prebiotikas ir barība baktērijām.

Ja rodas dažādas gremošanas problēmas, visticamāk, tiek traucēts līdzsvars zarnu mikroflorā, kas nozīmē, ka labo baktēriju skaits zarnās ir samazinājies un kaitīgo baktēriju skaits ir palielinājies. To var izraisīt dažādi faktori:

• Infekcijas ar vīrusiem un baktērijām
  Īpaši no novembra līdz aprīlim palielinās iespēja inficēties ar vīrusiem (rotavīrusu, norovīrusu, adenovīrusu), kas izraisa vemšanu un caureju. Gandrīz visi bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem, kādā brīdī saslimst ar rotavīrusa infekciju. Bakteriālas infekcijas visbiežāk rodas, saindējoties ar piesārņotu pārtiku un ūdeni.
• Ārstēšana ar antibiotikām
  Antibiotikas iznīcina baktērijas, bet līdz ar kaitīgajām baktērijām tās iznīcina arī lielu skaitu labu, būtisku baktēriju. Lai novērstu dažādu gremošanas traucējumu rašanos, ir ļoti svarīgi vienlaikus ar antibiotikām lietot labās pienskābes baktērijas.
• Nepareiza diēta
  Mūsdienu uzturs ir sterilizēts un pasterizēts, un tas nozīmē, ka papildus kaitīgajām baktērijām tiek iznīcinātas arī daudzas labās baktērijas, kas labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru.
• Dažādi ceļojumi
  Ceļojot uz dažādām vietām, mēs saskaramies ar dažādām baktērijām vidē, pārtikā un ūdenī. Tās ne vienmēr ir kaitīgas baktērijas, bet, tā kā mūsu ķermenis nav pieradis pie tām, mikroflora var tikt iznīcināta un var rasties dažādas gremošanas problēmas. Piepūle, diētas izmaiņas, stress un alkohols var izraisīt arī caureju. Tomēr galvenie cēloņi ir piesārņota pārtika un dzērieni. Mēs nedrīkstam aizmirst piesārņotā ūdenī mazgātus galda piederumus, ledus gabaliņus un pudelēs nefasētu ūdeni, kas ir pilni ar mikroorganismiem, kuriem vietējie iedzīvotāji ir pielāgojušies, bet mēs, tūristi, neesam.
• Vecums
  Zarnu mikrofloras aizsardzības funkcijas samazinās arī līdz ar vecumu un var rasties dažādas gremošanas problēmas — caureja, aizcietējums, vēdera uzpūšanās utt.

Pienskābes baktērijas var pievienot arī citiem pārtikas produktiem, taču ir svarīgi, lai pienskābes baktērijas šajos produktos izdzīvotu. Pienskābes baktērijas ir dzīvi mikroorganismi un ir jutīgas pret ārējo faktoru ietekmi — istabas temperatūra, mitrums un gaisma ietekmē to, ka pienskābes baktēriju koncentrācija produktos var ļoti strauji samazināties.

Fermentēti piena produkti, piemēram, daži jogurti, kefīrs, rūgušpiens, siers utt., kā arī fermentēti dārzeņi, piemēram, skābēti kāposti, ir bagāti ar pienskābes baktērijām. Fermentētos piena produktos jānodrošina aukstā ķēde (pastāvīgi uzturot noteikto pārtikas temperatūru no tās ražošanas līdz patēriņam), lai nodrošinātu pareizu pienskābes baktēriju saturu.

Noteiktā temperatūra, kādā pārtika jāglabā, parasti ir norādīta uz deklarācijas vai produkta iepakojuma. Dažiem jogurtiem noteiktā temperatūra ir 8 °C vai zemāka. Īpaši vasaras mēnešos šo temperatūru ir grūti uzturēt (jau laikā starp produkta iegādi veikalā un pārnešanu mājās), un rodas jautājums, kāda ir pienskābes baktēriju koncentrācija jogurtā, kad to lieto.

Sinbiotikas ir pienskābes baktēriju (labvēlīgo baktēriju) un prebiotiku (šķiedrvielu) kombinācija.

D vitamīna vissvarīgākā loma ir uzturēt kalcija un fosfora koncentrāciju asinīs, palielinot to uzsūkšanos zarnās.

D vitamīna trūkums rodas galvenokārt tad, ja nepietiekamas saules iedarbības dēļ D vitamīna sintēze ir nepietiekama un/vai mēs to nesaņemam pietiekamā daudzumā ar pārtiku. Tas ir īpaši svarīgi zīdaiņiem un maziem bērniem. Zīdaiņus neatstāj tiešos saules staros, un, ja viņi tiek baroti tikai ar krūti, viņi ar pārtiku nesaņem pietiekami daudz D vitamīna.

Zīdaiņiem no pirmās nedēļas ieteicams dot D vitamīnu 400 µg jeb 10 SV devā. D vitamīnu ieteicams dot bērniem līdz 18 gadu vecumam un vecāka gadagājuma cilvēkiem vai visiem tiem, kuri nesaņem pietiekami daudz D vitamīna ar pārtiku un pietiekami daudz neuzturas saulē.

D vitamīna trūkums zīdaiņiem un maziem bērniem izraisa rahītu, kad tiek novērota skrimšļa sabiezēšana, skeleta deformācijas un muskuļu spēka samazināšanās.

Ārkārtīgi zems D vitamīna līmenis pieaugušajiem izraisa kaulu noārdīšanos. Ir iespējami pat spontāni kaulu lūzumi. Trūkums veicina arī osteoporozes attīstību vecumdienās. D vitamīna trūkuma dēļ ir iespējama sliktāka kalcija uzsūkšanās.

Vieglas D vitamīna trūkuma pazīmes ir nogurums, muskuļu un kaulu sāpes.

D vitamīna trūkums ir veselības problēma visā pasaulē un arī Latvijā. Pētījumi rāda ieteicamās D vitamīna dienas devas neatbilstību, jo pirmsskolas vecuma bērni uzņem tikai 21 % no ieteicamās dienas devas, bet pusaudži — 60 %.

Nepietiekama D vitamīna uzņemšana ir raksturīga galvenokārt ziemā, jo saules gaismas iedarbība ir daudz mazāka nekā vasarā. Gados vecāki cilvēki, kas dzīvo mājās vai pansionātos, maz uzturas saules gaismā, tāpēc arī viņiem ir D vitamīna trūkums un līdz ar to palielinās tendence uz kaulu lūzumiem.

D vitamīns galvenokārt atrodams treknās zivīs, zivju eļļā, aknās un olu dzeltenumā. Augu izcelsmes pārtikas produkti satur nelielu daudzumu D vitamīna. Ir pierādīts, ka daži ķērpji satur D₃ vitamīnu.

Sauļošanās laikā mēs nevaram pārdozēt D vitamīnu, jo organisms sintezē tikai tik daudz, cik nepieciešams. Parasti saules gaismā āda sintezē 20–50 μg D vitamīna dienā. Ziemā normāla saules gaismas iedarbība nepieļauj pietiekamu D vitamīna biosintēzi, tāpēc ir nepieciešama papildu D vitamīna uzņemšana kopā ar pārtiku.

Caureju var iedalīt trīs kategorijās: viegla, vidēji smaga un smaga. Vieglos gadījumos vēdera izeja ir līdz trim reizēm dienā, asinsspiediens ir normāls, un pacients, pieceļoties no gultas vai krēsla, nejūt reiboni.

Vidēji smagas caurejas gadījumā vēdera izeja ir no četrām līdz piecām reizēm dienā, un pacientam ir viegls reibonis, mainot stāvokli, bet var būt arī augsta temperatūra (38 °C).

Smagas caurejas gadījumā pacientam vēders iziet no sešām līdz deviņām reizēm dienā, viņam var būt augsta temperatūra, zems asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, sāpes vēderā, vispārējs vājums, paātrināta elpošana vai apziņas traucējumi.

Vides, uztura un ēšanas paradumu izmaiņu dēļ brīvdienās vai ceļojumos var rasties gremošanas problēmas (vēdera uzpūšanās, caureja, aizcietējums). Gremošanas problēmas var izraisīt arī mainītā, bet citādi nekaitīgā apkārtējās vides baktēriju flora. Mēs varam inficēties arī ar pārtiku vai ūdeni, kas piesārņots ar izkārnījumiem.

Ceļotāja vai brīvdienu caureja ir akūta caureja, ko raksturo šķidra vēdera izeja vairākas reizes dienā. Caureja parasti rodas pirmajā nedēļā — ceļojot vai uzturoties citā vidē, un parasti izzūd trīs līdz piecu dienu laikā (tikai parazītu infekcijas gadījumā tā var ilgt pat vairāk nekā mēnesi).

To pavada drudzis, vēdera krampji, vemšana, galvassāpes, nogurums un retāk izkārnījumi ar gļotām vai asinīm. Caureja un vemšana (izplatīta vīrusu caurejas vai bakteriālas caurejas pazīme) rada nepieciešamību pēc rehidratācijas, kā arī atbilstošu pienskābes baktērijas saturošu produktu uzņemšanas.

Lai novērstu caureju ceļojumā, vissvarīgākais ir ievērot higiēnas pasākumus un izvairīties no piesārņotas pārtikas vai ūdens lietošanas. Mēs iesakām dzert pudelēs fasētu ūdeni, ēst termiski apstrādātu pārtiku, un augļus un dārzeņus pirms ēšanas vajadzētu nomizot.

Papildus visiem iepriekš minētajiem pasākumiem ieteicams produktus ar pienskābes baktērijām sākt lietot dažas dienas pirms izbraukšanas un turpināt tos lietot visu ceļojuma laiku.

Zarnu mikroflorā ir līdzsvars starp labajām un kaitīgajām baktērijām. Antibiotiku lietošanai ir izšķiroša nozīme dažādu sistēmisku infekciju ārstēšanā, taču antibiotikas iznīcina gan kaitīgās, gan labās baktērijas un tādējādi izjauc līdzsvaru starp baktērijām zarnās. Tas var izraisīt zarnu mikrofloras pavājināšanos un līdz ar to arī caureju un citus simptomus.

Ir pierādīts, ka līdz 39 % cilvēku, lietojot antibiotikas, var rasties caureja, kas var būt akūta, atkārtota vai hroniska. Papildus caurejai var parādīties arī citi simptomi: slikta dūša, vemšana, kairinātu zarnu sindroms, vājums. Simptomi var parādīties dažas stundas pēc antibiotiku terapijas pabeigšanas vai pat 6–8 nedēļas pēc ārstēšanas ar antibiotikām.

Akūtas caurejas gadījumā parasti jāveic vienkārši, bet tūlītēji pasākumi, piemēram, tūlītēja zaudētā šķidruma un elektrolītu atjaunošana, labo baktēriju atjaunošana zarnās un gremošanas regulēšana, kā arī caurejas laikā jālieto sabalansēts uzturs. Lai novērstu infekcijas izplatīšanos, ļoti svarīga ir higiēna.

Vispārējais ieteikums ir apmeklēt ārstu pēc 2–3 dienām, ja caureja nemazinās vai ja ir redzamas pirmās dehidratācijas pazīmes. Ir jāņem vērā bērna vecums: jo jaunāks ir bērns, jo ātrāk tiek ieteikts apmeklēt ārstu.

Caurejas līdzeklis ir viela zarnu kustības atvieglošanas veicināšanai.

Liofilizācija jeb žāvēšana aukstumā ir process, kurā ūdens tiek izvadīts no bioloģiskām un organiskām vielām, kas citādi sasildot tiktu bojātas, vienlaikus saglabājot to struktūru un sastāvu.